Atšķirība starp vispārējo praksi un iekšējām zālēm?

Vispārējā prakse pret iekšējo medicīnu

Mūsdienu pasaulē ārstu klāsts ir no quacks līdz ģimenes ārstiem un no internistiem līdz speciālistiem. Atšķirība starp vispārējo praksi un iekšējo medicīnu ir milzīga.

Kas ir vispārējā prakse un iekšējā medicīna?

       Vispārējo praksi sauc arī par ģimenes praksi, un tā ir diezgan plaša prakse, kas attiecas uz pacientiem pamata līmeņa līmenī. Ģimenes prakse ir pamata medicīnas prakse, kurā ārsts nodarbojas ar ikdienas slimībām un vietējā līmenī nodrošina ārstēšanu visu vecumu cilvēkiem un abu dzimumu pārstāvjiem. Vispārējās prakses praktiķi tiek saukti par ģimenes ārstiem un tiek saukti arī par ģimenes ārstiem. Tie nodrošina sākotnējo medicīnisko aprūpi visiem cilvēkiem neatkarīgi no viņu slimībām un pēc tam, ja rodas nepieciešamība, nogādājiet tos pie ārstiem pie speciālistiem. Parasti tiek uzskatīts, ka viņi strādā privātās klīnikās un nekad neatrodas slimnīcā.

      Iekšējās zāles ir medicīnas nozare, kas sīki aplūko ķermeņa iekšējos orgānus. Praktizētāji tiek saukti par internistiem. Gadījumi, kurus nevar izskatīt ar ģimenes ārstiem, tiek nodoti interniem. Iekšējās zāles parasti praktizē slimnīcu uzstādījumos un lielākās klīnikās, jo tām nepieciešama speciāla izmeklēšana, pilnīga ārstēšana un aprūpe, kā citādi klīnikā nav. Internacionāriem bieži ir jāuzņem pacienti, tāpēc slimnīcā viņi parasti tiek vadīti ar OPD. Iekšējās medicīnas ārstiem pēc medicīnas beigšanas jāpabeidz 3 gadi pēc absolvēšanas. Paredzams, ka 3 studiju gadi tiks pabeigti kā ārstam rezidentam, un šis ilgums palīdz ārstam specializēties medicīnas jomā un precīzāk un precīzāk apmeklēt pacientus pēc uzņemšanas.

Atšķirība ārstēšanā

           Pēc tam, kad kļuvis slims un izmēģinājis daudz mājas līdzekļu, pacients vispirms tiek steidzināts pie ģimenes ārsta, kurš nodarbojas ar pirmās palīdzības sniegšanu un sniedz pacientam pareizu norādījumu. Vispārējā prakse nodarbojas ar visa veida kaites un slimībām. Ģimenes ārstam jābūt labi pārzinātam visu veidu slimības - bērnu vai sieviešu, vīriešu vai vecu cilvēku slimības. Viņa zināšanām ir jābūt atjauninātām, jo ​​pacienti pie viņiem ieradīsies pirmie. Pacientam ar jebkuru smagu slimību vai jebkādām komplikācijām jātiek galā ar ārstu, kurš ir pabeidzis iekšējo zāļu pētījumu. Atsevišķas saistītās jomas, piemēram, sporta medicīna, psihiatrija un āda, dermatoloģija, ir arī iekšējās medicīnas sastāvdaļa. Iekšējās zāles klasificē un ir sadalītas daudzās jomās, lai iegūtu ārstus, kuriem ir pamatīgas zināšanas attiecīgajās jomās. Vispārējo praksi var pielīdzināt tam, ka tas ir visu amatu cienītājs un nav neviens. Ir zināšanas par visām medicīnas jomām, lai katram pacientam, kurš ieiet klīnikā, būtu sākotnējais darbs. Tas ir noderīgi, jo tas apmierina tūlītējās pacienta medicīniskās vajadzības un sniedz akūtu atvieglojumu. Kamēr nav radušies nopietni traucējumi, ar praksi pietiek, lai rīkotos ar pacientiem.

Kopsavilkums:  Sabiedrībā, kurā rodas dažādas slimības, ir jāapzinās, ka gan vispārējā prakse, gan iekšējās zāles ir atšķirīgas un abas ir svarīgas un noderīgas dažādos iestatījumos. Vispārējā prakse galvenokārt ir akūta aprūpes prakse vietējiem pacientiem ārkārtas gadījumos un nelielu sūdzību gadījumā. Iekšējā medicīna nodarbojas ar smagākiem traucējumiem un slimnīcā uzņemtajiem pacientiem. Viņi specializējas infekcijas slimībās, sirds un elpošanas traucējumos, kā arī padziļinātas zināšanas par visiem veselības stāvokļiem.