Atšķirība starp trompeti un kornetu

Trompete pret Kornetu

Trompetes un korneti ir divi mūzikas instrumenti, kas pieder orķestra pūtēju saimei. Daudzi cilvēki uzskata šos divus instrumentus par principiāli vienādiem ar nelielām atšķirībām. Viņu līdzībās ietilpst vienādi elpošanas paņēmieni, tā pati vārstu sistēma un gandrīz tāda pati konstrukcija. Gan kornetam, gan trompetei ir viena un tā pati pirkstu noņemšanas sistēma, un viņi spēlē to pašu mūziku. Sakarā ar to rakstiskajā mūzikā vienu instrumentu var aizstāt vai aizstāt ar citu.

Tomēr starp trompeti un kornetu ir atšķirības, it īpaši to radītās skaņas. Trompete rada spilgtas, asas un skaidras skaņas, savukārt kornets rada maigu un maigu skaņu. Šīs skaņas ir atšķirīgas instrumenta struktūras dēļ. Kornets ir īsāks salīdzinājumā ar trompeti, jo tā korpuss lielākoties ir saritināts. Daži cilvēki domā, ka kornets ir kompakta trompetes versija. Kornetam ir arī vairāk izliekumu. Korneta izliekumam ir nozīme arī pretestībā, kad tiek atskaņots instruments. Trompete, no otras puses, ir garāka un slaida.

Vēl viena atšķirība starp diviem mūzikas instrumentiem attiecībā uz struktūru ir urbuma forma. Lai arī abiem instrumentiem ir cilindrisks un konisks urbums, abi instrumenti atšķiras abu procentuālā izteiksmē. Trompetes urbums lielākoties ir cilindriskas divas trešdaļas un viena trešdaļa koniska. Tā kā situācija ir apgriezta ar kornetu. Tam ir divas trešdaļas koniskas un viena trešdaļa cilindriska. Harmoniku ziņā trompetes caurums rada nepāra harmonikas. Apgriezti, korneta urbums nodrošina vienmērīgu harmoniku.
Orķestrī trompete nodrošina ritmu un līdzjutējus, kamēr kornets nodrošina tehniku ​​un nojautas.

Abos instrumentos izmanto iemutni. Trompetes iemutim ir lielāks un šaurāks iemutnis, kas veido mazāk lūpu masas. Korneta iemutis ir tieši pretējs, tam ir lielāka lūpu masa un tas ir lielāks un platāks.

Trompete bija pirms korneta. Pirmais tika izstrādāts baroka periodā (1650.-1759. Gads), bet otrais ieradās nedaudz vēlāk, 1800. gados. Tomēr kornets bija pirmais, kas pieņēma vārstu sistēmu, salīdzinot ar trompeti.

Gan trompete, gan kornets tiek glabāti un nēsāti somiņā. Instrumentu apkope ietver vārstu eļļošanu un slaidu eļļošanu.

Mūzikas skolotāji bieži iesaka kornetu maziem bērniem vai iesācējiem mūzikas studentiem. Tas galvenokārt ir saistīts ar ērtībām un palīdz studentam būt ērtam ar instrumentu. Tomēr trompete var arī aizstāt kornetu atkarībā no studenta veiklības.

Kopsavilkums:

1.Trompete un kornets varētu gandrīz izskatīties vienādi un izklausīties vienādi ar nemācītu ausi. Tās var būt savstarpēji aizvietojamas vai sajaukt, jo pieder pie vienas un tās pašas orķestra sadaļas, taču starp abiem instrumentiem ir daudz atšķirību.

2.Galvenākā atšķirība ir izskats. Trompete ir garāka, un tai ir tieva struktūra, savukārt kornetam ir ietīta konstrukcija. Ja kornets būtu izstiepts, tam būtu tāds pats garums kā trompetei.

3.Cita starpība ir konisko un cilindrisko urbumu procentuālā attiecība. Trompetei ir vairāk cilindriskas nekā koniskas urbumi, kamēr kornetam tā ir pretēja. Kornetam ir vairāk koniskas nekā cilindriskas atveres.

4.Trompete rada spilgtu un izteiksmīgu skaņu, savukārt kornets izdara atšķirīgu, maigu un maigu skaņu. Orķestrī tehniku ​​un uzliesmojumu nodrošina kornets, un trompete rada ritmu un līdzjutējus.

5.Trompete un kornets var būt savstarpēji aizstāti ar skaņu, bet ne rakstītajā mūzikā. Dažas daļas var atskaņot tikai ar kornetu, un to pašu var teikt arī par trompeti.

6.Trompete pastāvēja ilgi pirms korneta izgudrošanas; tomēr kornetam jau bija vārstu sistēma, kad tas tika izveidots. Trompetei bija jāpieņem sistēma, kad tā tika pārveidota.