Atšķirība starp deontoloģiju un teleoloģiju

Deontoloģija pret teleoloģiju

Ētika vai morāles filozofija ir filozofijas nozare, kas ietver jautājumus par morāli un labās un ļaunās, labās un nepareizās, taisnīguma, tikumības un netikuma uztveri. Tam ir šādas nozares: meta-ētika, normatīvā ētika, lietišķā ētika, morālā psiholoģija un aprakstošā ētika.

Šīm nozarēm ir vairākas atšķirīgas domāšanas skolas un apakšnozares, starp tām: hedonisms, epikureānisms, stoicisms, mūsdienu ētika, lietišķā ētika, morālā psiholoģija, deontoloģija un teleoloģija vai konsekvenciālisms.
Deontoloģiju sauc arī par uz pienākumiem balstītu ētiku. Tā ir pieeja ētikai, kas pievēršas jautājumam par to, vai noteiktu darbību motīvi ir pareizi vai nepareizi, tā vietā, lai koncentrētos uz to, vai darbības rezultāti ir pareizi vai nepareizi. Tās pamatā ir katra indivīda pienākumi vai saistības pret otru, visām dzīvajām lietām un vidi, kas balstīta uz morālajiem uzskatiem un vērtībām. Tas māca vienmēr rīkoties godprātīgi un ievēro Zelta likumu, lai izturētos pret citiem tā, kā jūs vēlaties, lai viņi izturētos pret viņiem.

Desmit baušļi ir deontoloģijas piemēri. Tie ir morāli pienākumi, kas mums ir mācīti kopš bērnības, un mēs viņus veidojam tādā veidā, ka mums vajadzētu izturēties pret citiem, būt taisnīgiem un nelietot viņus savtīgu nodomu kalpošanai.

Teleoloģiju vai konsekvenciālismu sauc par uz rezultātiem vērstu ētiku. Tas koncentrējas uz katras darbības mērķi un to, vai darbībai ir nodoms vai nozīme. Tajā apskatītas darbības sekas. Tas ietver iepriekšējās pieredzes pārbaudi, lai noskaidrotu pašreizējo darbību rezultātus. Kā piemēru var minēt utilitārismu, ko dēvē arī par vislielākās laimes principu. Tas mēra, cik lielu prieku no noteiktas darbības var gūt un cik sāpju novērš.
Kamēr deontoloģijas pamatā ir cilvēka absolūtais pienākums pret cilvēci un tas, kā tai tiek piešķirta prioritāte salīdzinājumā ar rezultātiem, teleoloģija balstās uz darbības rezultātiem un uz to, vai darbība rada lielāku laimi un mazāk sāpju.

Kopsavilkums:

1.Deontoloģija ir pieeja ētikai, kas ievēro teoriju, ka mērķis neattaisno līdzekļus, savukārt teleoloģija ir pieeja ētikai, kas ievēro teoriju, ka beigas vienmēr attaisno līdzekļus.
2.Deontoloģiju sauc arī par uz pienākumiem balstītu ētiku, savukārt teleoloģiju sauc arī par uz rezultātiem vērstu ētiku.
3.Deontoloģija ievēro Zelta likumu, kas nozīmē darīt citiem to, ko vēlaties, lai viņi dara jums, kamēr teleoloģija to nedara. drīzāk to sauc arī par lielākās laimes principu, jo tas attaisno rīcību, ja tas rada vislielāko laimi un vismazāk sāpju.
4.Deontoloģija māca būt godīgam un neizmantot citus savtīgu iemeslu dēļ, savukārt teleoloģija māca darīt jebkādas darbības, kas cilvēkam sagādā labu rezultātu.
5.Teleoloģija pārbauda iepriekšējo pieredzi, lai prognozētu pašreizējās darbības rezultātus, bet deontoloģija seko tam, kas ir morāli pareizi, pamatojoties uz vērtībām, kuras tiek iedvestas katrā cilvēkā.