Atšķirība starp feodālismu un manoriālismu

Feodālisms vs mansionisms

Feodālisms un manoriālisms ir divas domāšanas sistēmas, kas parādīja zināmu atšķirību starp tām jēdziena un izpratnes ziņā. Muižu sistēma koncentrējās uz lauksaimniecības un amatniecības ražošanas organizēšanu. No otras puses, feodālisms apraksta vasaļa juridiskos pienākumus pret muižniekiem. Šī ir galvenā atšķirība starp abām domu sistēmām. Abas šīs sistēmas praksē darbojās viduslaikos. Viņi bija atbilde uz daudzajiem iebrukumiem, kas Eiropai bija jāpiedzīvo viduslaikos. Feodālisms un manorālisms pārliecinājās, ka valsts ir droša un pašpietiekama.

Kas ir feodālisms?

Feodālisms ir politiska sistēma. Tā pamatā bija karaļvalsts aizsardzība. Viduslaikos daudzo iebrukumu dēļ karaļi nebija īpaši spēcīgi. Viņi nevarēja efektīvi aizstāvēt savu teritoriju. Tātad karalis kā visu zemju īpašnieks kā šīs problēmas risinājums sadalīja šīs zemes un atdeva tām muižniekiem. Muižnieki bija augstas klases tieši zem monarhijas karaļvalstī. Kad viņi ieguva zemi, viņi sadalīja šo zemi starp vasaļiem, kas bija zemu sabiedrības kungi. Viņiem piešķirtās zemes rezultātā vasaļi apņēmās uzticību muižniekiem un militāro atbalstu vajadzības gadījumā. Muižas, kas tika piešķirtas vasaļiem, bija pazīstamas kā fiefs.

Feodālismam bija likumīgs raksturs. Tajā tika atbalstītas juridiskās, kultūras un politiskās sekas visaugstākajā līmenī, vienlaikus risinot attiecības ar Kungu un Vasalu. Turklāt feodālismam bija jāattiecas uz varas vīriešu attiecībām. Tas sākās no monarha jeb ķēniņa augšā līdz bruņiniekam, līdz muižai apakšā.

Kas ir manoriālisms?

Manoriālisma pamatā bija padarīt karaļvalsti par pašpietiekamu. Kad zeme tika sadalīta starp vasaļiem vai bruņiniekiem, kungi deva atļauju zemniekiem dzīvot dzīvot zemes gabalā un saimniekot vai veikt jebkuru citu rūpniecību, ko viņi sekoja. Dzīvojot zemē, kas piederēja kungam, zemnieki kalpoja kungam, sagādājot viņam produktus, apciemojot viņu savās mājsaimniecībās un darot visu, ko kungs gribēja. Šie zemnieki, kas dzīvoja šajos zemes gabalos, ir pazīstami kā dzimtbūšanas. Visa zemes platība, kas piederēja šim konkrētajam vasalam, apgriezās ap Kunga muižu. Tādējādi radās termins mansionism.

Mansionism bija ekonomisks raksturs, jo mansionism bija ekonomiska sistēma. Marnorialisma sistēma izdzīvoja individuālā līmenī. Mansionismu savādāk sauca par Seigneurialsim. Tajā tika runāts par sabiedrību viduslaiku Rietumeiropā un Centrālās Eiropas daļās un par lauku ekonomikas organizāciju. Bruņinieks bija atbildīgs par muižas sistēmu, un viņš ieņēma valsti vai plantāciju. Mansionisms attiecās uz dzimtbūšanas un Kunga attiecībām.

Kāda ir atšķirība starp feodālismu un manoriālismu?

Interesanti atzīmēt, ka gan feodālisms, gan manoriālisms ir viduslaiku dzīves atskaites punkti.

• Koncepcija:

• Feodālisms apraksta Vasāla juridiskos pienākumus pret augstmaņiem.

• muižas sistēma koncentrējās uz lauksaimniecības un amatniecības ražošanas organizēšanu.

Šī ir galvenā atšķirība starp abām domu sistēmām.

• Daba:

Vēl viena būtiska atšķirība starp feodālismu un mansionismu ir daba.

• Feodālismam ir likumīgs raksturs.

• Mansionism ir ekonomisks raksturs.

• Sistēma:

• Feodālisms ir politiska sistēma.

• Mansionisms ir ekonomiska sistēma.

• Attiecības:

• Feodālisms attiecas uz attiecībām starp muižniekiem un vasaļiem.

• Mansionisms attiecas uz attiecībām starp vasaļiem vai kungiem un zemniekiem vai dzimtcilvēkiem.

• Militāras saistības:

• Feodālisms ir saistīts ar militārām saistībām. Tas nozīmē, ka vasaļa pienākums ir sniegt militāru atbalstu.

• Mansionisms nav saistīts ar militārām saistībām. Paredzams, ka dzimtcilvēki kalpos kungam, un kungs ir jāaizsargā dzimtcilvēks.

Šīs ir galvenās atšķirības starp abām sistēmām, ko sauc par feodālismu un mansionismu. Mansionisms ir ietverts feodālismā tādā nozīmē, ka feodālisms nodarbojas ar vairākām muižām. Tajā apskatītas zemes īpašnieku attiecības. Viena muižnieka apraksts ir mansionisms, turpretī daudzu muižu apraksts ir feodālisms. Kā redzat, gan feodālisms, gan mansionisms tika izveidoti, lai aizsargātu karaļvalstis viduslaikos.

Attēli Pieklājība: Rolands apņemas savu dāvanu Charlemagne un aršanu uz Francijas hercogistes muižas, izmantojot Wikicommons (Public Domain)